Search results for "Vēsture un arheoloģija"
showing 8 items of 8 documents
Eksperimentālā pieeja neolīta dzintara apstrādes procesu izzināšanā
2022
Dzintars Austrumbaltijas piekrastē izskalots, vākts un apstrādāts kopš vēlā akmens laikmeta. Tradicionāli dzintara izstrādājumiem galvenokārt veikta tikai to tipoloģiskā analīze, mazāk pētījumi pievērsušies izstrādājumu tehnoloģiskajai izpētei. Maģistra darba ietvaros izstrādātā eksperimentālā pētījuma gaitā izvirzīti un pārbaudīti vairāki svarīgi un neskaidri procesi saistībā ar dzintara izejmateriāla apstrādi akmens laikmeta beigās Austrumbaltijā. Eksperimentālie pētījumi devuši nozīmīgu praktisku ieskatu par procesiem, kas saistīti ar dzintara apstrādi, par dzintara kā apstrādājamā materiāla īpašībām, kā arī materiāliem un tehnikām, kas ir efektīvas dzintara apstrādē. Izmantojot trasoloģ…
Latviešu trimdas darbība Baltijas jautājuma aktualizācijā EDSA konferencēs 1975-1983
2022
Maģistra darbs “Latviešu Trimdas darbība Baltijas jautājuma aktualizācijā EDSA konferencēs 1975-1983” analizē Trimdas politiskās aktivitātes EDSA konferenču norises vietās. Pētījums par Trimdas politiskajām aktivitātēm balstīta Latvijas Valsts arhīvu materiālos, izmantoti arī iepriekš nepublicēti un nepētīti dokumentālie avoti. Darbā izmantota zinātniskā literatūra par Baltijas jautājumu, EDSA procesu un Trimdas kopienas izveidošanos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Trimdas nozīmi Baltijas jautājuma aktualizācijā. Secināts, ka Trimdas nozīme Baltijas jautājuma aktualizācijā ir būtiska. Trimda kā latvietības un neatkarības ideju uzturētājs Aukstā perioda periodā, ir svarīgs pētniecības objekts…
Ebreju reliģiskā dzīve Latvijas PSR (1944-1989)
2021
Promocijas darba mērķis ir izpētīt ebreju reliģisko dzīvi un ar to saistītās norises LPSR laika posmā no 1944. līdz 1989.g. Darbā apskatīta valsts varas attieksme pret jūdaismu un ebreju reliģisko tradīciju LPSR no 1944. līdz 1989.g., analizējot padomju varas ideoloģisko un faktisko nostādni jautājumos, kas ietekmēja ebreju reliģisko dzīvi. Darbā raksturota arī ebreju reliģisko draudžu darbība LPSR apskatāmajā laika posmā. Uzmanība veltīta draudžu garīgajiem un administratīvajiem vadītājiem, draudžu reģistrēšanas un sinagogu atgūšanas procesam, kā arī draudžu lomai ebreju kapsētu apkopšanā. Tāpat darbā aplūkota ebreju reliģiskās prakses ievērošana LPSR apskatāmajā laika posmā, pievēršoties …
Kultakmeņi Latvijas teritorijā kā arheoloģiskās izpētes objekts: funkcionalitāte un izmantošanas hronoloģija
2022
Pētījumā, izmantojot triangulācijas pieeju, akmeņu folklora salīdzināta ar arheoloģisko materiālu, rakstiskajos avotos rodamo informāciju un ikonogrāfisko materiālu, identificējot vairākas kultakmeņu funkcijas, kas var pārklāties laikā. Ziedošana uzskatāma par sekundāru funkciju kultakmeņiem, kuru primārā funkcija saistīta ar apbedīšanas rituāliem vai depozītu sargāšanu. Savukārt krustakmeņiem, kuru primārā funkcija saistīta ar kristīgās telpas robežu iezīmēšanu ainavā, sekundārā funkcija saistīta ar upurēšanu. Kultakmeņu funkcijas korelē ar dabas objektu situējumu ainavā. Kultakmeņi situēti tiešā kopienas apdzīvotās teritorijas tuvumā vai ir tās ainavas sastāvdaļa. Veicot Grīžu Velna beņķa…
Baltkrievi Latvijā: Konstantīna Jezovitova sabiedriski-politiskā darbība no 1919. gada līdz 1934. gadam
2022
Pētījums veikts par vienu no Latvijas historiogrāfijā maz apskatīto tēmu – Latvijas baltkrievu specifisku pašapziņas ģenēzi, ko ietekmēja vairāki gan ārpolitiskie, gan iekšpolitiskie procesi. Darba mērķis ir konstatēt baltkrievu minoritātes attīstības tendences un īpatnības baltkrievu minoritātes pašapziņas tiesību attīstībā Latvijā laika posmā no 1919. gada līdz 1934. gadam, skatoties caur viena no vadošā baltkrievu kopienas līdera Konstantīna Jezovitova darbības prizmu. K. Jezovitovs (1893–1946) bija viens no Latvijas baltkrievu minoritātes nacionālās pašapziņas veidotājiem, kura darbības rezultātā baltkrievi Latvijas starpkaru posmā izveidoja vairākas baltkrievu kultūras biedrības, izglī…
Tērvetes reģiona kultūrainavas attīstība dzelzs laikmetā un viduslaikos
2022
Darba aktualitāte izriet no tā, ka detalizēti vēsturisko novadu kultūras ainavas pētījumi Latvijā veikti ļoti reti, un arī par Tērveti nav pieejams neviens padziļināts darbs par dzels laikmetu un viduslaiku ainavu, kad veidojās nozīmīgi cilvēku darbības rezultātā atstāti uzslāņojumi. Darba mērķis ir, balstoties uz dzelzs laikmeta un viduslaiku apdzīvotības liecībām, rekonstruēt Tērvetes reģiona apdzīvotību un salīdzināt tās raksturu dažādos vēstures periodos. Darbā veikta Tērvetes reģionā esošo kultūrainavas vietu (dzīvesvietas, kapulauki, svētvietas u. c.) identificēšana un lokalizēšana, balstoties uz lietiskajiem un rakstītajiem avotiem. Šī informācija interpretēta, izmantojot ainavu arhe…
Grīvas pilsēta 1920.-1935. gadā: pārvalde, iedzīvotāji un sabiedriskā dzīve
2022
Pētījums ir veltīts līdz šim novadpētniecībā ne sevišķi plaši pētītai vēsturiskai pilsētai kā Grīvai starpkaru periodā. Darba mērķis ir atspoguļot Grīvas pilsētas attīstību pēc Neatkarības kara, lielāko uzmanību veltot pilsētas pārvaldei, iedzīvotājiem, saimnieciskai nozīmei un sabiedriskajai dzīvei. Darba hronoloģiskās robežas ir no 1920. gada, kopš poļu karaspēks pameta Grīvu un nodibinājās Latvijas valsts vara līdz trīsdesmito gadu vidum. Darbā sākotnēji ir skatīta Grīvas vēsture no tās pirmsākumiem līdz Neatkarības kara beigām un tās iekļaušanu Latvijas Republikas sastāvā, kā arī tās attīstības būtiskākajām nozarēm līdz trīsdesmito gadu vidū, un aptver saimnieciskos, politiskos un kultū…
Tradicionālie iekšzemes zvejas veidi Vidzemē no 19. gs. vidus -20. gs. I puse
2022
Maģistra darbā aplūkoti Vidzemē tradicionālie iekšzemes zvejas veidi un attiecīgie rīki, balstoties uz LEBM, LU LVI EMK un PV avotiem. Darba mērķis ir, balstoties uz lietisko un rakstisko avotu bāzi, konstatēt un aprakstīt Vidzemes novadā zvejnieku - zemnieku sabiedrībā izmantotos zvejas veidus no 19.gs. vidus līdz 20. gs. I pusei, īpaši akcentējot to izplatību, pielietošanu, tipoloģiju un kultūretnisko ietekmi. Pētījumā sniegts ieskats par tradicionālajiem zvejas veidiem un rīkiem, ko lietoja zemnieki – zvejnieki Vidzemē, aprakstot to izplatību, pielietošanu, un veidošanu, bet akcentējot, kā kultūru mijiedarbību procesā tika ietekmēti tradicionālie iekšzemes zvejas rīki. Papildus avotu bāz…